Ekstremālie dabas apstākļi lauksaimniecībā daudzviet patiešām radījuši ārkārtēju situāciju. Šāgada 4. novembrī beidzās valdības 5. augustā izsludinātā ārkārtējā situācija lauksaimniecībā. Lauku atbalsta dienests (LAD) ziņo, ka oktobra beigās mazinājusies pieteikumu iesniegšana par dabas radītajiem postījumiem. 

Savukārt lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas kopā ar valsts pārvaldes ekspertiem patlaban gatavo nosacījumus par kompensāciju piešķiršanu cietušajām saimniecībām. Lauku saimniekiem, bankām un ekspertiem vaicājām, vai ārkārtējā stāvokļa noteikšana lauksaimniecībā bija lietderīga un vai ir izmantotas šā stāvokļa piedāvātās iespējas.

Valdības lēmums par ārkārtējo situāciju bija vajadzīgs, lai valsts iestādes, bankas un citas juridiskās personas attiecībā uz lauksaimniekiem varētu lietot tiesiskos risinājumus, kas piemērojami vien nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu reizēs. Piemēram, Valsts ieņēmumu dienests var nepiemērot soda sankcijas par saimniecības likumos un noteikumos paredzēto pienākumu neizpildi, bankas var pārskatīt maksājumu lielumus un maksājumu grafikus, kā arī sadarbības partneriem vajadzētu bez soda sankcijām reaģēt uz lauksaimnieku saistību neizpildi.