Pavasara sals, divus mēnešus ilgais sausums ar karstuma rekordiem, augusta postošās vētras – tik ekstrēmus dabas apstākļus Latvijas lauksaimniecība, iespējams, pārdzīvo pirmo reizi. Laikā, kad ražošanas izejvielas pirktas par neparasti augstu cenu, ražas un augkopības kultūru kvalitātes kritums vienlaikus ar salīdzinoši zemajām iepirkumu cenām lauku saimniekus nostāda jaunu izaicinājumu un pārbaudījumu priekšā. 

Turklāt 7. augustā vētrā piecu visvairāk cietušo novadu cilvēki atklātā vēstulē bija spiesti vērsties pie zemkopības ministra, ekonomikas ministres, Ministru prezidenta un Valsts prezidenta saistībā ar bezdarbību un vienaldzību atbalsta sniegšanā uzņēmējiem, tostarp lauku saimniekiem. Jautājām saimniekiem un ekspertiem par šāgada ekstrēmo dabas apstākļu ietekmi uz ražu.

Gatis Salmiņš, Ilzenes pagasta ZS "Siveci-1" saimnieks

Audzējam ziemas kviešus un vasaras kviešus, ziemas un vasaras miežus, rudzus, kā arī zirņus. Graudaugi un rapši aizņem 450 ha lielu platību, zālājus audzējam 120 ha platībā (esam arī piena ražotāji). Patlaban, 30. augustā, uz lauka vēl 85 ha platībā ir nenokulti vasaras mieži un 30 ha platībā vasaras kvieši. Ziemas kviešus audzējām 150 ha platībā, mūsu izvēle bija šķirnes 'Ahim' un 'Edvins'. Vidējā ražība aptuveni 4,5 t/ha. 'Edvinam' bija arī labas pārtikas kvalitātes graudi, pārējais kūlums bija vien lopbarība. Vājā snieguma iemesls bija sniega pelējuma pēcietekme un neparasti aukstais un sausais pavasaris. 

Neparastie dabas apstākļi šajā sezonā padarīja grūtu lēmumu par minerālmēslu kaisīšanu, fungicīdu un herbicīdu lietojumu.