Zemkopības ministrija ziņo, ka līdz lauksaimniecībā izsludinātās ārkārtējās situācijas beigām šāgada 4. novembrī saņemti pieteikumi par dabas postījumiem 95 295 hektāru platībā, kur provizoriski radīti zaudējumi 110,95 miljonu eiro vērtībā. 

Vislielāko īpatsvaru veido postījumi ziemas kviešu, ilggadīgo zālāju, auzu, zirņu un vasaras kviešu laukos, kur tie novērtēti 88,8 miljonu eiro vērtībā. Ar stingru pārliecību var apstiprināt, ka nosauktie skaitļi sniedz vien aptuvenu priekšstatu par dabas postījumiem. Daudzi saimnieki redakcijai ziņo, ka viņi nepieprasa kompensāciju par tehnikas postītajiem slapjajiem laukiem, par sliktas kvalitātes lopbarību, graudiem vai ražas samazinājumu. Šādus zaudējumus kompensēt nav iespējams. Lauku saimniekiem un ekspertiem vaicājām, vai aizvadītā sezona sniegusi atziņas, kas būtu jāņem vērā un jāizmanto saimniecības darbībā nākotnē.

Jānis Dimza, dārznieks, stādaudzētavas "Pūre. Saulesdārzs" saimnieks:

Atziņas pēc aizvadītās sezonas ir ļoti skarbas. Ja no pieciem hektāriem komercdārzā novāc piecas kastes ābolu, tad nu ir skaidrs, ka bez vēl kādas blakus nozares saimniecībai ir jābankrotē. Sāc vērtēt, vai ar ražošanu augļkopības nozarē vispār ir iespējams darboties. Neraža šajā gadā bija plašā areālā no Igaunijas līdz Polijai. Mūsu saimniecībā iemesls bija aukstais laiks – līdz plus pieciem grādiem ziedēšanas laikā, kad bites nelido un neapputeksnē. Ne visur bija salnas un mīnus divi grādi. Optimistiskā iecere, ka audzēsim un ēdīsim savus augļus, būsim veselīgi, ir izčibējusi.