Šā gada 16. janvārī Eiropas Savienība (ES) un Dienvidamerikas valstu bloks MERCOSUR (Brazīlija, Urugvaja, Paragvaja un Argentīna) parakstīja brīvās tirdzniecības nolīgumu, ar kuru pasaulē izveidoja vienu no vislielākajām brīvās tirdzniecības zonām ar vairāk nekā 700 miljoniem cilvēku un 22 triljonu ASV dolāru lielu tautsaimniecību. 

Vairākums ES dalībvalstu jau 9. janvārī 25 gadus gatavoto līgumu atbalstīja, pret to balsoja vien Polija, Francija, Īrija, Austrija un Ungārija. Tomēr Eiropas Parlaments 20. janvārī līgumu neratificēja. Balsojumā ar 334 balsīm pret 324 balsīm, 11 deputātiem atturoties, Parlaments lēma nesen parakstīto brīvās tirdzniecības līgumu nodot izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā. Patlaban nav zināms, cik ilgu laiku tiesai vajadzēs līguma izvērtēšanai. Agrāk līdzīgi izvērtējumi notika 16–26 mēnešus ilgi.

Ieva Piteronoka-Krišāne, SIA Cēsu gaļas kombināts valdes priekšsēdētāja:

Eiropas Savienības dalībvalstis no MERCOSUR valstīm – Brazīlijas, Paragvajas, Urugvajas un Argentīnas – jau patlaban gada laikā ieved vidēji 200 000 tonnu liellopa gaļas. MERCOSUR līgums samazinās importa tarifus vien par 99 000 tonnu liellopa gaļas. Eksperti teic – piemērojot šīs tarifu korekcijas, liellopa gaļas tirgus cenas samazinājums iespējams par vienu diviem procentiem.

Tā ir nebūtiska ietekme uz cenu, ņemot vērā, ka sezonā, kad ir daudz liellopu, iepirkuma cena krītas par 10 procentiem. Protams, Eiropas Savienība (ES) ir paredzējusi sava tirgus aizsargmehānismus. Ja būtisks tirgus cenas kritums par aptuveni 10% notiek laikā, kad tam sezonāli nevajadzētu notikt, ES paredz iespēju atteikties no brīvās tirdzniecības, mazināt vai atcelt kvotu bez muitas nodevas. Ņemot vērā, cik ļoti aktīvi pret šo līgumu iebilda Polija un Francija, abas šīs valstis, visticamāk, trauksmes zvanus sāks skandēt jau pie piecus procentus liela cenas krituma, ja tas notiks laikā, kad tirgū cena parasti paaugstinās.