Daba šopavasar atkal atgādināja, ka ir visspēcīga. Daudzos Vidzemes un Latgales novados lietusgāzes bija tik stipras un ilgas, ka neļāva apsēt un pārsēt lielas tīrumu platības. Balvu, Madonas, Alūksnes un vēl citos novados saimnieki ir nostādīti liela pārbaudījuma priekšā – pēc kārtas trešais sliktais gads augkopībā draud ar lielām nepatikšanām ne tikai naudas plūsmai, bet ir arī izaicinājums saimniecību tālākai darbībai un pastāvēšanai.

Būtiskus zaudējumus ceļā uz savu dzīvesvietu nodara arī gājputni. Jau patlaban ir nepārprotami zināms, ka visvairāk cietušajos pagastos saimniecību izdzīvošanai vajadzēs atbalstu. Lauksaimniekiem vaicājām, kāds šajā pavasarī bija sējas laiks un cik postoša varētu būt dabas apstākļu ietekme uz šīs sezonas ražu.

Jānis Sietiņsons, Drabešu pagasta zemnieku saimniecības "Kalna Smīdes 1" saimnieks:

Ikdienas darbs man ir saistīts ar zemnieku saimniecību apmeklējumu, tāpēc mans redzējums ir ar plašāku tvērumu. Ekstrēmie dabas apstākļi nav saudzējuši ne bioloģiskos, ne arī integrētos audzētājus. Ir būtiski – par trim četrām nedēļām – iekavējusies augu attīstība. Īpaši bēdīgi ir ar vasarājiem. Nav izdarīti vajadzīgie darbi, tāpēc neapstrīdami ir notikusi neatgriezeniska ietekme. Ūdens no lauka kādā brīdī atkāpjas, tomēr pēc izslīkšanas kultūraugi dos ļoti sliktu ražu vai tās vispār nebūs. Tomēr uz galvenokārt bēdīgā graudaugu fona vairāki kultūraugi kontrastē. Piemēram, labi jūtas eļļas rutks, lauka pupas un zirņu sējumi. Bet kopumā sējumu stāvoklis nav labs.