Rietumeiropu postoši skārušais karstuma vilnis, kas prasīja tūkstošiem dzīvību un pa ceļam uz Latviju sasniedza karstuma rekordus Vācijā, Čehijā, Slovākijā un Polijā, mūsu valsti sasniedza jūnija pēdējās dienās. Svelme diezgan būtiski cēla termometru stabiņus, dažviet Latvijā sasniedzot pat +33 grādu atzīmi, turklāt nakts no 28. uz 29. jūniju bija tropiskā nakts, kad termometra stabiņš nenoslīdēja zem +20 grādu atzīmes. Laikziņi līdz +30 grādiem lielu karstumu solīja arī jūlija pirmajā dienā. Saimniekiem un ekspertiem vaicājām, vai un kā svelme ietekmējusi briestošo ražu, lopbarības gatavošanu un izslaukuma rādītājus.

Aiga Kraukle, biedrības "Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienība" valdes priekšsēdētāja: – 

Kartupeļu augšanai, attīstībai vispiemērotākais ir silts un mitrs laiks. Pārāk karstā laikā, svelmē tuvu +30 grādiem, bumbuļu attīstība palēninās. Cik kartupelis ieelpo, tik arī izelpo. Uz laukiem dažviet ir redzami karstumā nolaidušies laksti, tomēr nakts dzestrumā augi atgūstas. Kartupeļi patlaban, jūnija pēdējās dienās, ir zirņa lielumā, notiek bumbuļu aizmešanās. Dažas karstās dienas ražu neietekmē. Ja svelme turpināsies ilgāk nekā nedēļu un nebūs arī lietus, tad dabas apstākļi būs ietekmējuši ražu.