Palielinoties globālajai tirdzniecībai un mainoties klimatiskajiem apstākļiem, svešzemju kaitīgie organismi mērķtiecīgi vai ar cilvēka palīdzību pārceļas uz arvien jaunām teritorijām. Vietās, kur apstākļi piemēroti izdzīvošanai un kaitēklis spēj arī vairoties, postījumu sekas var būt neatgriezeniskas, jo kaitēklim jaunajā vietā nav dabisko ienaidnieku, un vietējās augu sugas, nespējot pretoties tā uzbrukumiem, aiziet bojā. 

Lai savlaikus atklātu un ierobežotu bīstamus svešzemju kaitēkļus, Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) augu karantīnas jomas inspektori regulāri veic karantīnas organismu monitoringu visā Latvijas teritorijā, izmantojot dažādu veidu kukaiņu slazdus. Šie slazdi ir efektīvs veids, kā konstatēt karantīnas organismu iespējamo klātbūtni un izplatību.

Kas īsti ir feromonu slazdi

Ne vienmēr bīstama kaitēkļa klātbūtne uzreiz ir pamanāma. Ja izplatība ir neliela un attālu no apdzīvotām vietām, daži nokaltuši koki izcirtumā gadiem var palikt nepamanīti. Bet brīdī, kad Sibīrijas priežu vērpēja kāpuru skaits ir tik liels, ka tie, šķiet, apsēduši katru egli mežā, ir jau par vēlu. Tas ir tikai viens piemērs, kā karantīnas organisms varētu ienākt Latvijas dabā. Tādēļ to savlaicīgā atklāšanā neatsverams palīgs ir feromonu slazdi.