8% no pārbaudītajiem tēviņiem nebija spējīgi radīt pēcnācējus, kam par iemeslu bija gan iedzimtas, gan dzīves laikā iegūtas veselības problēmas.

Pēc Latvijas bioloģisko lauksaimnieku un savvaļas dzīvnieku audzētāju asociācijas (BLSDAA) rīkotās ikgadējās zinātniski praktiskās konferences jau vairākus gadus interesantākās šā pasākuma atziņas atreferējam arīm jums, lasītāji. Šoreiz ieskats jaunākajos Slovākijas Dzīvnieku reprodukcijas centra (Animal Reproduction Centre) jeb A.R.C. pētījumos par briežu reproduktīvo veselību un par svaigas gaļas ilgstošas uzglabāšanas iespējām projekta Mūsdienīga briežu pilna cikla bioekonomiska bezatlikumu pārstrāde ietvaros Latvijā.

Kad ālava nemaz nav ālava

Mednieku sabiedrībā briežu govis, kam nav teļu, pieņemts saukt par ālavām un uzskata par izņemamām no populācijas. Arī briežu dārzos un saimniecībās nereti novēro govis, kam nav teļu, kam teļi piedzimst nedzīvi vai vārgi un dažu nedēļu laikā aiziet bojā. Brāķēšana un izņemšana no turpmākā ciltsdarba ir vispiekoptākā prakse šādos gadījumos. Kaut arī dzīvnieku neauglība fermā var radīt nopietnus finansiālus zaudējumus, līdz šim nebija nācies dzirdēt vērā ņemamu pētījumu izklāstu par šādas ālavības patiesajiem iemesliem, kur nu vēl par iespējām to novērst.

Šā gada BLSDAA konferences pirmajā dienā dzirdētā slovāku zinātnieka Ph.D. Jaroslava Pokoradi prezentācija Seksuāli transmisīvās slimības – dzīvnieku grūtniecības neredzamās slepkavas, domāju, daudziem liks uz šo problēmu palūkoties no pavisam cita skatpunkta.

Vispirms nedaudz par pašu prezentācijas autoru un kompāniju, kuru viņš pārstāv...