Februāra izskaņā Ulbrokā notika Latvijas pirmais Sēklu kongress, analizējot ne vien nozarei, bet arī valstij kopumā būtiskas tēmas: nacionālās selekcijas svarīgums valsts drošības kontekstā, nesertificētās sēklas plašais lietojums, Augu šķirņu aizsardzības likuma prasību neievērošana par šķirņu deklarēšanu un autoratlīdzību maksāšanu, kā arī virkni citu.

Aicinājums uz dialogu

"Šodienas kongress sāk jaunu posmu mūsu lauksaimniecības, selekcijas un pārtikas drošības izaugsmē. Sēkla ir sākums. Tā ir pamats labai lauksaimniecības praksei, ražai un katram maizes klaipam uz mūsu galda. No tās kvalitātes, daudzveidības un pieejamības atkarīga gan lauksaimnieku konkurētspēja, gan valsts ekonomiskā noturība, gan mūsu spēja nodrošināt nacionālo drošību. Latvija var lepoties ar stiprām lauksaimniecības un selekcijas tradīcijām. Mums ir pašiem savi izcili selekcionāri, sēklaudzētāji, lauksaimnieki un pārtikas produktu ražotāji. Tomēr katrs no viņiem dažkārt runā savā valodā un īsti nespēj viens otru saprast. Šodien mēs esam sanākuši kopā, lai veidotu dialogu, sadarbību un kopēju redzējumu par selekciju, tās nozīmi jaunu šķirņu radīšanā kontekstā ar mūsu nacionālo drošību. Vissvarīgākais jautājums ir, vai šķirnei ir nozīme. Gribētu šo darbadienu noslēgt ar secinājumiem un nelielām nākotnes stratēģijām," atklājot pirmo Latvijas sēklu kongresu, sacīja Latvijas Sēklaudzētāju asociācijas (LSA) valdes priekšsēdētāja Anda Rūtenberga-Āva.

Lai arī kongress patiešām izcēla sēklaudzēšanas un selekcijas izaicinājumus, piemēram, par autoratlīdzību maksāšanu, tomēr tie palika bez risinājumiem.