Prakse liecina, ka krīzes situācijas ir vieglāk pārvarēt tādām saimniecībām, kas iztiek ar savu darbaspēku. Taču strādājošo darba patēriņš piena lopkopībā atkarīgs no vairākiem faktoriem, tostarp fermā lietotās tehnoloģijas un darbu mehanizācijas un automatizācijas līmeņa. 

Ārzemēs un tagad arī Latvijā ir atsevišķas saimniecības, kur aptuveni 200 govju ganāmpulku aprūpē viena ģimene, bet fermā strādā pārsvarā tikai divi cilvēki. Protams, šajā gadījumā jābūt robotizētai govju ēdināšanai un slaukšanai, kā arī automatizētai ūdensapgādei un kūtsmēslu izvākšanai. 

Tādēļ lopkopēju galvenās ikdienas rūpes ir saistītas ar ganāmpulka atražošanas problēmām, kā arī ikdienas patēriņam nepieciešamās zālaugu lopbarības daudzuma izkraušanu no glabātavām un tās nogādi uz barības izdales robotam sasniedzamām vietām.