Latvijā ir pazīstami vairāki kartupeļu kraupja veidi, kas lielākā vai mazākā mērā ietekmē kartupeļu ražu un bumbuļu tirgus vērtību. Vispazīstamākais un postošākais ir kartupeļu melnais kraupis, bet vēl ir sastopams parastais, irdenais un sudrabotais kraupis. 

Kartupeļu melnais kraupis jeb rizoktonioze

Kartupeļu melnais kraupis (ierosinātājs Rhizoctonia solani) ir bīstamākais no kraupja veidiem un arī izplatītākais Latvijas apstākļos. Sēnei R. solani ir vairāki paveidi. Latvijā ir konstatēti divi – AG-1 un AG-3 (LAAPC speciālistu noteikts, dati nav publicēti). AG-1 ir izplatīts visā pasaulē un iedalās vēl četrās apakšgrupās. R. solani AG-1 ir gan gaisa, gan augsnes patogēns, kas var ierosināt lapu, vārpu un sakņu slimības plašam klāstam kultūraugu – rīsiem, graudaugiem, kartupeļiem, prosai, sojas pupiņām, pupām, kāpostiem, lapu salātiem, spinātiem, stēvijai, zemesriekstiem, cukurbietēm, burkāniem, redīsiem, ābelēm, bumbierēm, dažādiem ziediem u. c. 

Savukārt AG-3 ir retāk sastopams, lēnāk augošs un ir izturīgāks zemākā temperatūrā. AG-3 ir augsnes patogēns un iedalās trīs apakšgrupās atkarībā no saimniekauga – kartupeļu, tabakas vai tomātu. Latvijā pamatā uz kartupeļiem ir AG-3.

Melnais kraupis uz kartupeļu bumbuļiem izskatās kā sausas melnas kreveles. Tie ir sklerociji. Sēklaudzēšanas un tirdzniecības noteikumi Latvijā paredz, ka sertificētā sēklas materiālā melnais kraupis nedrīkst pārsniegt 5% slieksni. Iestādot ar R. solani inficētu sēklas materiālu, tas var radīt līdz pat 30% ražas zaudējumus.

Rizoktoniozes pazīmes ir novērojamas visā auga veģetācijas periodā visās attīstības stadijās (no asnu parādīšanās līdz bumbuļu novākšanai). Sākotnēji sēne izraisa asnu nekrozi – asnu galotnes un stublājs kļūst melns un atmirst. Ja asns uzdīgst, tas būs vārgs. Vēlāk, veģetācijas laikā parādoties lapām, tās ieritinās un sāk dzeltēt. Lapu padusēs veidojas daudz sīku lapiņu un dažreiz arī gaisa bumbulīši. Uz stublājiem var veidoties pelēkbalta sēņotne. Inficētajiem ceriem jaunajā kartupeļu ražā bumbuļi var būt ar slimības pazīmēm, kā arī raksturīgi skaitliski daudz maza izmēra neregulāras formas bumbuļu.

Bumbuļi ar melno kraupi inficējas jau veģetācijas laikā, bet īpaši intensīvi tie var inficēties rudenī, pēc lakstu atmiršanas vai nopļaušanas laikus nenovācot ražu, jo mitra augsne un zema augsnes temperatūra ir slimības attīstību veicinoši apstākļi.