Jau vairākus gadus žurnāla "Agro Tops" lappusēs sekojam līdzi Bioloģisko lauksaimnieku un savvaļas dzīvnieku audzētāju asociācijas (BLSDAA) aktivitātēm, kas vērstas uz briežaudzēšanas attīstību un uzlabošanu. Oktobra numurā nedaudz pieskārāmies vairākgadu zinātniskās izpētes projektā gūtajām atziņām, šoreiz – par starptautisko pasākumu "Staltbriežu un dambriežu buļļu snieguma un ģenētiskās kvalitātes noteikšana".

Aktuālie skaitļi un ciltsdarbs

Savvaļas dzīvnieku asociācija (SDAA) dibināta 2000. gada 8. martā. Pateicoties asociācijas ilglaicīgam un pārdomātam darbam, briežu audzēšana Latvijā no sākotnējā hobija un izklaides līmeņa pārtapusi par pilnvērtīgu lauksaimniecības nozari ar dzīvnieku ciltsdarba programmām, lauksaimniecības atbalsta instrumentiem, noteikumiem un attiecīgu uzraudzību. '

Pirmās ciltsdarba programmas staltbriežiem un dambriežiem tika apstiprinātas 2004. gadā, patlaban spēkā ir Zemkopības ministrijas sertificētās programmas 2019.–2029. gada desmitgades ciklam. Tāpat kā citās lauksaimniecības nozarēs, briežaudzēšanā ir gan konvencionālais, gan bioloģiskais virziens, un kopš 2015. gada tas atspoguļojas arī organizācijas nosaukumā (BLSDAA – Bioloģisko lauksaimnieku un savvaļas dzīvnieku audzētāju asociācija). Biedrības mājaslapā www.deerparks.lv ievietotā informācija vēsta, ka šobrīd biedrībā ir 39 aktīvi biedri – gan fiziskas, gan juridiskas personas.

Lauksaimniecības datu centra (LDC) "briežu sarakstā" 2021. gadā bija uzskaitītas gandrīz 130 savvaļas dzīvnieku novietnes (šai sarakstā ieskaita arī alpakas, stirnas utt.), brieži reāli bija atrodami 111 novietnēs, taču to vidū ir arī tādas, kur tūristu izklaidei vai kā mīļdzīvnieki tiek turēti vien daži dzīvnieki. Ja runājam par briežaudzēšanu kā par lauksaimniecības nozari, tad 2023. gadā šai kategorijai atbilst apmēram 95 saimniecības, kurās kopā mīt gandrīz 19 tūkstoši briežu. No tiem apmēram trešdaļa ir dambrieži, pārējie – staltbrieži. 

BLSDAA apvieno trešo daļu Latvijas briežaudzētāju, taču vienlaikus apsaimnieko apmēram pusi visu iežogojumos audzēto briežu. Arī organizācijā apvienojušās saimniecības nav viendabīga masa – daļa ir pievienojusies ciltsdarba programmām, kļūstot par atzītām vaislas saimniecībām un tādējādi uzņemoties arī papildu pienākumus, daļa – saimnieko tāpat vien.