Silta ziema, vasara pavasarī, aukstums maijā – viss šis sajukums un gadalaikiem neraksturīgo laikapstākļu sajaukums, jācer, būs sajaucis galvu arī augļu dārzu kaitēkļiem. 

Invāzijas intensitāte kopumā nav prognozējama nevienai kaitēkļu sugai, jo valsts reģionos mēdz krasi atšķirties laikapstākļi, un kaitēklis nav ābeļzieds, par ko ātri top skaidrs – vai nu nosala, vai nenosala. Kaitēkļiem ir pieejamas slēptuves no nelabvēlīgiem apstākļiem, un arī to maņas sugas saglabāšanas vārdā kādā brīdī liek attīstību piebremzēt. 

Kaitēkļi, kuriem piemīt pārsteidzošas vairošanās spējas, var atļauties agros eksperimentus. Tādi bija vērojami aprīlī, kad krūmogulāju lapu apakšpusē veidojās vairāku sugu laputu kolonijas, ķiršu stādījumos attīstījās nelielas ķiršu–madaru laputu kopas, pirmās laputis barojās arī ābeļu dārzos. Jūnijā turpināsies šo sūcējkaitēkļu attīstība, veidojot lielākas un tādējādi nopietnākus bojājumus izraisošas kolonijas.