Sausums, kas turpinājās līdz maija vidum, ļāva ziemāju graudaugu lapām atpūsties no slimību izraisītā sloga. Vienlaikus gan lietus bija ļoti vajadzīgs visiem sējumiem, lai dīgtu, augtu un uzņemtu barības vielas. Nokrišņu klātesamību, atgādinot par sevi, ļoti ātri izmantoja slimību ierosinātāji. 

Maijā Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) nekarantīnas slimību un kaitēkļu monitoringu veicošie inspektori pamanīja un uzskaitīja gan pirmās kviešu lapu pelēkplankumainības, gan kviešu lapu dzeltenplankumainības, gan graudzāļu miltrasas pazīmes. 

Katrā valsts daļā atšķirīgi, katrā sējumā ar attīstības un izplatības niansēm, bet slimību izplatība bija sākusies. Jūnijā tā turpināsies, bet tas nekad nenotiek pēc viena parauga. Kopīgi ir tikai lapu slimību attīstības pamatprincipi, kuros korekcijas ievieš daudz ārējo faktoru: nokrišņi, šķirne, sēklas materiāla kvalitāte, lauka apstrāde, lietotie augu aizsardzības līdzekļi, mēslojums, priekšaugs un augsne tīrumā.