Lauksaimniecība ir kā loterija, kurā laimesrats sastāv no 12 iedaļām – katra no tām garantē gan patīkamus, gan ne tik patīkamus pārsteigumus. Pirmās savas izdomas bagātību jau atklājušas – jaunās kviešu saknītes janvārī, kailsals februārī, siltuma rekordi un sniegs martā. Ja viss minētais apvienojas ar milzīgiem gājputnu bariem, tad pavisam noteikti ir sācies mānīgi mainīgais aprīlis, kurā turpināsies aktīva lauka darbu sezona.

Janvārī īsta ziema, vismaz Kurzemes pusē, tā arī neiestājās. Zeme nesasala, sniegs te uzsniga, te nokusa, uzziedēja lazdas un sniegpulkstenītes, un graudaugu sējumi visu laiku atradās tādā kā gaidīšanas režīmā. Agrākās šķirnes jau izdzina pirmās jaunās saknītes. 

Sākoties februāra otrajai dekādei, prieku, par pavasari janvārī nomainīja bažas par ziemāju sējumu spēju izdzīvot kailsalā. Zeme sasala ar visām baltajām saknītēm un uzziedējušām nezālēm. Lai viss tiešām neizsaltu, mākoņi apžēlojas un pēc sev vien zināmas loģikas izlases veidā zemi apklāja ar sniegu. Tas gan nebija pārāk biezs, un lapu gali nosala lielākajā daļā graudaugu un rapšu sējumu.