Sagaidot jaunu gadu, allaž ir cerība, ka tas būs labāks par iepriekšējo. Bieži tā arī ir, tomēr Latvijas lauksaimniekiem pēdējos trijos gados šīs cerības dzisušas ļoti ātri, īpaši aizvadītajā gadā, kad nelabvēlīgajos laika apstākļos cieta teju 96 tūkstoši hektāru, kopējiem provizoriskajiem zaudējumiem pārsniedzot 110 miljonus eiro. Lauksaimnieku organizāciju sniegtā informācija liecina, ka pērn bankrotējušas 30 saimniecības. Aizvien sarežģīta ir gados jaunu cilvēku ienākšana zemkopības nozarē kā tādā. 

Tādēļ gada pirmā žurnāla "Agro Tops" slejās saruna ar zemkopības ministru Armandu Krauzi (ZZS) – kas un kā izdevies pašu mājās, ko iezīmē jaunais Eiropas Savienības budžeta plānošanas periods un kā sokas ar centieniem veicināt vietējās pārtikas lietošanu.

Esam iekāpuši jaunā gadā un ar tādu rimtāku skatu varam pārskatīt aizvadīto gadu – tiešām izaicinošs tas padevās, un, domājams, reti kurš to pērn neizbaudīja uz savas ādas.

Pavasaris pērn tiešām izskatījās ļoti cerīgs. Tomēr kopumā aizvadītais bija neražu gads. Diemžēl – jau trešais tāds pēc kārtas. Par neražas gadu tas izvērtās graudkopjiem, augļkopjiem, dārzeņu audzētājiem. Protams, ne visos valsts reģionos, tomēr kopumā nekas labs nebija. Graudi lielākoties lopbarības kvalitātē, kam pasaules tirgos bija sliktas cenas. Ļoti grūti klājās, piemēram, kartupeļu audzētājiem – tupeņi, kas nesapuva uz lauka, ir grūti uzglabājami, jo turpina pūt noliktavās. Pūst arī sīpoli.

Bet, piemēram, piena lopkopībā 2025. gads bija izcils – ar ļoti labām piena iepirkuma cenām tirgos, kas nozīmē, ka tās pieauga jau 2024. gadā un 2025. gadā sasniedza rekordu. Protams, situācija mainās, un jau pašlaik tiek prognozēts, ka šogad piena lopkopībā gaidāma cenu lejupslīde, – jau decembrī bija zināms, ka atsevišķās valstīs piena cena iet uz leju.