Aizvadītais gads bijis izaicinājumu pilns. Bet izaicinājumi savukārt sniedz vērtīgas mācībstundas, kas liek nonākt pie svarīgām atziņām un praktiskiem lēmumiem, kas būtu jāpieņem, lai veiksmīgāk virzītos uz priekšu. "Agro Tops" šāgada laikā uzklausījis arī daudz dažādu interesantu un vērā ņemamu viedokļu, kurus, gadam noslēdzoties, šķiet, būtu vērts atgādināt. Lai ir vēl kāds avots, no kura smelties atziņas.

Armands Krauze, zemkopības ministrs

Pirmajā vietā jābūt tautsaimniecībai un konkurētspējai

Ja kādreiz pirmajā vietā ir bijis uzlikts zaļais kurss, nākamā perioda pasākumu plānošanas laikā ir jārīkojas pretēji. Pirmajā vietā ir jābūt tautsaimniecībai, konkurētspējas nosacījumam. Lai saimniecības var labi pelnīt. Kad spēj pelnīt naudu un konkurēt, tad nopelnīto naudu var ieguldīt arī dabas aizsardzībā un zaļajā kursā. 

Tādēļ jāmaina domāšana – nedrīkst pirmajā vietā likt zaļo kursu, kas bremzē ekonomiku, pelnītspēju, ģenerē mazākus nodokļu maksājumus, mazāk darba vietu. Ir jābūt otrādi, ir jādod iespēja pelnīt, un tad ieguldām, vērtējam, vai varam kaut kādus hektārus atvēlēt dabīgajām pļavām, mežaudzēm, kur neko nedarām. Pamatlieta tomēr ir laba ekonomika, un, ja ir laba ekonomika, tad arī sociālie jautājumi risinās.

Ja ievērojam zaļā kursa dabas saudzēšanas prasības, tad ir jāsamazina ražošana, un tas savukārt nozīmē mazāk darba vietu, mazākus nodokļu maksājumus, lielāku bezdarbu, un, visticamāk, cilvēki aizbrauks uz citu valsti. Pavisam vienkārši. Jaunajai KLP ir vajadzīga nostājas maiņa.

Aizvien uzstāsim uz tiešmaksājumu izlīdzināšanu

Latvijā ražošanas izmaksas ar citvalstu lauksaimniekiem ir vienādas, tomēr atbalsts – vismazākais. Nekādu īpašu priekšrocību mums nav, tostarp būtiski pieaugušas algas. Tiešmaksājumu izlīdzināšana, un mēs uz to uzstāsim, ir iespējama tādējādi, ka valstīm, kurām ļoti lieli atbalsta maksājumi, tos mazina. Ir jāvērtē, cik kura valsts iemaksā ES budžetā. Latvijas iemaksas arī aug, mēs vienā brīdī no saņēmējiem kļūsim par devējiem vai neitrāliem. Daudzās vecajās ES dalībvalstīs ražošanas izmaksas lauksaimniecībā ir līdzīgas kā Latvijā. Jārunā ir par to, ka šīs valstis varētu saņemt mazāku atbalstu.