Smiltenes pagasta zemnieku saimniecības "Braslas" saimnieks Pēteris Bērziņš no sava tēva, arī Pētera Bērziņa, saimniecību pārņēma pirms vairāk nekā četriem gadiem. 

Kopš 2019. gada ZS "Braslas" jaunais saimnieks ir pārbūvējis slaucamo govju novietni, uzstādot divus slaukšanas robotus, saviem spēkiem uzbūvēta teļu kūts, palielināts ganāmpulks un arī apstrādājamā zemes platība, kā arī sākta gaļas liellopu audzēšana. Nopirkts arī jauns traktors un smidzinātājs. Tomēr divi neražas gadi saimniecībai būtiski palielināja aizdevumu nastu. Pēteris Bērziņš intervijā "Agro Topam" stāsta par izvēlēto uzņēmējdarbības modeli un vērtē piena ražošanas nozares aktualitātes.

"Braslās" patlaban rit trešais gads kopš slaucamo govju novietnes pārbūves. Kādas izmaiņas veicāt pārbūves laikā?

Novietnei uzbūvējām divas piebūves diviem "DeLaval" slaukšanas robotiem, jo gribējām ietaupīt vietu govju guļvietām. Agrāk "Braslās" bija tandēma tipa slaukšanas zāle. Novietnē vienā pusē dzīvoja slaucamās govis, otrā pusē – teles. Guļvietas bija trijās rindās. Problēmas bija ar izmēru, tās bija nepietiekami plašas. Kad govis cēlās kājās, nepietika vietas izklupienam. Govīm bija grūti. Pārbūves laikā guļvietas izvietojām divās rindās un uzlabojām govīm komfortu. Negribēju pēc robotu uzstādīšanas zaudēt guļvietas. Patlaban uz vienu slaukšanas robotu ir vairāk nekā 60 guļvietu. Ja roboti būtu ielikti novietnē, nevis piebūvēs, būtu 54 guļvietas.

Ganāmpulkā mums patlaban ir pavisam 108 slaucamās govis (2024. gada 10. decembrī – red.). Mazāk, nekā roboti var slaukt. Novietnes pārbūves laikā uz vairāk nekā mēnesi bijām spiesti uz vienu robotu laist visas vairāk nekā 80 govis. Bija diezgan grūti, govis nemācēja iet uz slaukšanu. Palīdzējām. Protams, ganāmpulkā tolaik bija zems vidējais izslaukums – 24 litri piena no govs dienā. Patlaban ik dienu slaucam 32 litrus piena. Izslaukums atkarībā no lopbarības kvalitātes var būt arī kādu litru mazāks. Ar to es domāju ilggadīgo zālāju kvalitāti. Mūsu zālāji ir atjaunoti nepietiekami, tāpēc patlaban lopbarībā ir mazs proteīna daudzums. Vidējais slaukšanas reižu skaits ir 2,6. Tauku īpatsvars pienā ir vairāk nekā 4%, olbaltumvielu – 3,4%. Normāli rādītāji. Arī barības devu gatavojam, lai tie tādi būtu. Ja krītas tauku daudzums, tas nozīmē, ka nepietiek kokšķiedras. Barības devu padomdevēja saimniecībai ir Sandra Braķe, uzņēmuma "Baltic Agro" dzīvnieku ēdināšanas eksperte. Ar šo uzņēmumu sadarbojos arī citos virzienos, tostarp lopbarības pirkšanā.

Pārbūves laikā pārbūvējām arī barības galdu, uzbūvējām lagūnas tipa mēslu krātuvi. Agrāk uz to nebija kanāla, kūtsmēsli no krātuves bija jāizved piecas reizes gadā. Vecā krātuve, augot govju daudzumam, bija kļuvusi par mazu.