Parāds nav brālis, tā saka tautas paruna. Tomēr dažkārt dzīves apstākļi noved līdz situācijai, kad parāds tiek nodots piedziņai. Eksperti iesaka ne tik tīkamajiem apstākļiem iet cauri apzināti un visiem spēkiem veikt iesaisti procesā, tomēr arī paturot prātā, ka parāda piedzinējam ir savas tiesības, bet parādniekam, no kura tiek piedzīts parāds, – savas.

Parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzējus Latvijā licencē un attiecīgu reģistru uztur Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Reģistrs ir brīvi pieejams internetā, tādēļ jebkurš Latvijas iedzīvotājs var pārliecināties, vai parāda piedzinējam, kas mudina nokārtot kādas saistības, ir spēkā esoša licence. Licences iegūšana ir obligāts primārais noteikums parādu piedzinēju uzņēmumiem. Informāciju iespējams iegūt PTAC uzturētajā datu bāzē šeit.

Pašlaik spēkā esoša licence veikt parāda piedziņu ir piecpadsmit uzņēmumiem.

Svarīgi sarunāties

Tiesību zinātnes doktore, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes docente Zanda Dāvida stāsta, ka novērojumi praksē saistībā ar parādu piedziņu ir dažādi. Z. Dāvida zina skaidrot, ka parādnieka tiesības ir plašas, taču galvenā problēma, ko viņa novērojusi, ir tā, ka parādnieki nezina par šīm savām tiesībām. "Visas tiesības uzskaitīt nav iespējams, jo to īstenošana ir atkarīga no individuālā gadījuma, taču liela daļa no tiesībām ir atrodama Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā, kas regulē to, kā parādu piedzinējs drīkst mijiedarboties ar parādnieku," skaidro Dāvida.