Dārzeņu audzēšanā minerālmēslus vajadzētu aizstāt ar kūtsmēsliem un, iespējams, graudkopībā to arī varētu, bet dārzeņu un arī augļu audzēšanā viss ir daudz sarežģītāk. Kūtsmēsli satur samērā daudz ūdens un ļoti maz (salīdzinājumā ar minerālmēsliem) barības elementu precīzi nezināmā daudzumā. Tos var uzskatīt par organisko vielu avotu (kā arī patogēnu un nezāļu sēklu avotu), bet, ja gribam virzīties uz precīzu lauksaimniecību, pirms kūtsmēslu lietošanas vajadzētu veikt analīzi visai kūtsmēslu partijai.

Augu barošanās ir visai sarežģīta lieta, tā ietekmē ne tikai ražas lielumu, bet arī augu veselību un galaprodukta pārtikas kvalitāti un drošību. Nepietiek aprēķināt NPK daudzumu, izmantojot pirms dažiem gadiem veiktas augšņu agroķīmiskās izpētes datus un pēc plānotās ražas, jāņem vērā arī daudzi faktori, kas ietekmē barības elementu pieejamību augiem un to faktisku uzņemšanu augos.

Augsne nav tikai substrāts augiem

Augsne ir kas vairāk nekā vienkārši substrāts saknēm, tajā mīt neskaitāmi daudz dažādu dzīvo organismu – sēnes, baktērijas, nematodes, tārpi un sliekas, skudras un kurmji un daudz kas cits. Lielākā to daļa vēl joprojām nav izpētīta.

Lielākoties mikroorganismi pārtiek no sakņu izdalījumiem – eksudātiem, kas savukārt sastāv galvenokārt no cukuriem. Audzējot tomātus siltumnīcā minerālvatē, ir izpētīts, ka tikai 15% no visiem lapās saražotiem cukuriem nonāk saknēs to tālākai attīstībai un no šī daudzuma tikai 5% nonāk sakņu zonā eksudātu veidā. Atklātā laukā šī proporcija ir citāda. Holandiešu pētnieki lēš, ka līdz 30% lapās saražotu cukuru tiek izvadīti sakņu zonā.