Tāpat kā cilvēkiem, arī augļiem slimību ierosinātāji ir dažādi. Dažas no slimībām gan augiem, gan cilvēkiem ierosina dažādi mikroorganismi, piemēram, sēnes, baktērijas vai vīrusi. Tās cilvēkiem ārstējam ar zālēm, bet augļaugiem sēņu ierosinātās slimības – ar fungicīdiem.

Interesanti, ka pagājušajā gadā mazdārziņos bez fungicīdu lietošanas kraupja sēņu izraisīto bojājumu bija mazāk nekā komercdārzos, lai gan pērn arī komercdārzos kraupis vairākumā gadījumu nebija problēma. Dārzos ar sabiezinātiem vainagiem turpretī bija daudz kvēpsarmas skarto augļu, ko arī izraisīja sēne.

Augļu glabāšanās laikā redzamos bojājumus dēvējam par fizioloģiska rakstura slimībām. Tās visbiežāk rodas tad, ja dārza kopējs laikus nereaģē uz apstākļu kopumu, kas tās izraisa, nezinot par procesiem augļos gan augšanas, gan glabāšanas laikā un faktoriem, kas tos ietekmē, piemēram, klimatiskajiem apstākļiem. Katrai šķirnei labvēlīgus glabāšanas apstākļus mēs varam ietekmēt, bet dabas apstākļi mums jāizprot un attiecīgi jāreaģē, jo katrā dārzā tie būs atšķirīgi. Fizioloģiska rakstura slimības augļiem ar ķīmiskām vielām izārstēt nevar.

Klimatiskie apstākļi ir mainīgi, un to ietekme Latvijas tik dažādajos apstākļos arī ir mainīga. Dažos ābeļu dārzos salna nosaldēja visus ziedus un ražas nebija, citos tā ziedus un augļaizmetņus tikai paretināja. Īpaši cieta dārzi, kurus salna skāra divreiz – gan maija, gan jūnija sākumā. Vietām augļi cieta no krusas, vietām stiprais vējš bojāja augļus vai pāragri tos nobirdināja, izgāza kokus. 

Vasaras otrajā pusē nokrišņi savukārt radīja sevišķi labus apstākļus jauno dzinumu augšanai un arī augļu mīkstuma šūnu uzbriešanai, tāpēc tie bieži bija šķirnei neraksturīgi lieli un sulīgi.

Mizas plaisāšana

Dažām ābolu šķirnēm krasa temperatūras un gaisa mitruma maiņa izraisīja miziņas plaisāšanu.