Augļos ir vairāk nekā 85% ūdens. Tas nozīmē to, ka augļu kokiem un ogulājiem ūdens ir jāuzņem ar saknēm no augsnes, kur tas nonācis ar gruntsūdeņiem un nokrišņu veidā.  Par to, kā nodrošināt augļaugus ar mitrumu Latvijas apstākļos, pētīts maz, jo nokrišņu daudzums ir salīdzinoši liels. Kopējais nokrišņu daudzums mūsu klimata zonā ir lielāks nekā ūdens iztvaikošana no augsnes un augu virsmas, kā arī transpirācijā patērētais, ko visu kopā var dēvēt par summāro iztvaikošanu (evapotranspiration (ET)). Taču nokrišņu sadalījums gada laikā ne vienmēr ir tāds, kas nodrošina sekmīgu augu augšanu un ražošanu. 

20. gs. sākumā apūdeņošanu uzskatīja par saimnieciski neizdevīgu


Jau 1930. gadā A. Kapaklis savā grāmatā "Augļkopība" norāda, ka "augļu koki zemē atrodošās minerālvielas var izmantot tikai ļoti šķidros šķīdinājumos, tad to sekmīgai attīstībai un ražošanai zemē ir vajadzīgi pietiekoši ūdens daudzumi".

 Divdesmitā gadsimta sākumā tika spriests, ka Latvijā vidējais nokrišņu daudzums svārstās ap 500 mm un ar to pilnīgi pietiek, lai augļu koki ražotu un veģetācijas periodā saņemtu 4 500 – 5 000 tonnu ūdens uz vienu hektāru jeb ap 300 kg ūdens dienā uz vienu koku, ja uz 1 ha būtu 100 koku. 

Tika uzskatīts, ka apūdeņošana nepieciešama sausajā Bauskas apkārtnē. Citviet Latvijā ūdens trūkumam augsnē par cēloni varot būt "minētā ūdens daudzuma nevienmērīga sadalīšanās veģetācijas periodā vai arī augļkopja nemācēšana viņu zemē uzglabāt un ierosināt tā pacelšanos zemes augsnes kārtā".