Latvijā kartupeļi (Solanum tuberosum L.) bioloģiskajās saimniecībās ieņem nozīmīgu vietu augu maiņā. Audzējot kartupeļus, tiek uzlabota augsnes struktūra, aktivizēti mikrobioloģiskie procesi augsnē, kā arī ierobežota nezāļu izplatība.

Kartupeļu audzēšanas platības un saražotās tonnas palielināšanā pamatā ir cietes ražošanas iespējas Latvijā. Tomēr arī pārtikas sektorā galda kartupeļiem ir nozīmīga loma, īpaši šobrīd, kad zaļais iepirkums ir būtiska pārtikas ķēdes sastāvdaļa.

Demonstrējums

Nelielu ieskatu kartupeļu šķirņu izmēģinājumā var redzēt AREI Stendes pētniecības centra bioloģiskajos laukos, kur sadarbībā ar vācu kompāniju Solana GmbH & Co un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) projekta Bioloģiskai lauksaimniecībai perspektīvu, Latvijā selekcionētu kartupeļu un graudaugu šķirņu demonstrējums ietvaros 2020. gadā tika iekārtots demonstrējums ar sešām galda kartupeļu šķirnēm un trim cietes kartupeļu šķirnēm. 

Demonstrējumā tika vērtēta raža un cietes daudzums. Ciete kartupeļu paraugos noteikta dabīgi mitram produktam AREI Graudu tehnoloģijas un agroķīmijas laboratorijā ar polarimetrijas metodi LVS EN ISO 10520:2001. 

Demonstrējums bija iekārtots bioloģiskajā laukā – katra šķirne četros atkārtojumos, katrs 10 m2. Stendē ir pārsvarā vieglā tipa augsnes, kur mehāniskais sastāvs ir mālsmilts. Kartupeļu audzēšanai ir piemērotas vieglā tipa augsnes. Augsnes labi nodrošinātas ar augiem pieejamā fosfora un kālija krājumiem. Augsnes pH – 6.8, kas piemērots kartupeļu audzēšanai. Organiskā viela – 2.02%.