Latvijā nozīmīga tautsaimniecības nozare ir kūdras ieguve – to eksportē uz vairāk nekā simt valstīm. Taču pēc kūdras ieguves pabeigšanas būtiska ir šo vietu rekultivācija, lai degradētās teritorijas atgrieztu saimnieciskajā apritē un samazinātu arī siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas no šīm platībām. Viena no iespējām ir ogulāju, piemēram, lielogu dzērveņu vai krūmmelleņu, audzēšana.

Latvija atrodas reģionā, kas ir purviem bagāts. Tie aizņem aptuveni 10% no valsts kopplatības, līdz ar to Latvija ir septītā lielākā valsts pasaulē pēc kūdras purvu īpatsvara valsts teritorijā, kaut gan Latvijā atrodas vien 0,4% no pasaules kūdras krājumiem. Likumsakarīgi, ka līdz ar manufaktūru veidošanos vēsturiski attīstījās arī kūdras ieguve un izmantošana. Pēc Otrā pasaules kara ievērojami palielinājās kūdras loma enerģijas ieguvē. Mūsdienās kūdru galvenokārt izmanto kā substrātu dārzkopībā, apstādījumos un mežkopībā meža stādu izaudzēšanai.

Iegūto kūdru Latvija eksportē uz vairāk nekā 100 valstīm, un pēdējos piecos gados kūdras eksports veidojis vidēji 1,4% no kopējā valsts eksporta. Turklāt Latvijā iegūtais kūdras apjoms veido 30% no Eiropā profesionālajā dārzkopībā izmantotā kūdras apjoma, liecina Zemkopības ministrijas pērn sniegtā informācija.