Postošākais smiltsērkšķu kaitēklis ir smiltsērkšķu raibspārnmuša (Rhagoletis batava), kas Latvijā pirmoreiz konstatēta 2011. gadā (Salaspilī bija noķerta viena muša), bet jau 2012. gadā atsevišķos dārzos bija konstatēti pirmie augļu bojājumi. Turpmākajos gados mušas savairojās jau lielā skaitā. 

Smiltsērkšķu raibspārnmušai labvēlīgos apstākļos dažos gados ražas zudumi pārsniedz pat 90%. Šo mušu ierobežošanai smiltsērkšķu stādījumos Latvijā nav pieejami efektīvi ķīmiskie līdzekļi, bet bioloģiskajos stādījumos, kur šādu augu aizsardzības līdzekļu izmantošana pat nav pieļaujama, nav efektīvu dabisko ienaidnieku.

Meklējot iespējas efektīvāk ierobežot šīs mušas, 2020. gadā tika uzsākts Lauku atbalsta dienesta (LAD) finansētais Lauku attīstības programmas "Investīciju pasākumi 2014–2020" trīs gadu projekts "Inovatīvu metožu izmantošana smiltsērkšķu stādījumu ražības un ogu kvalitātes paaugstināšanā", ko īstenoja septiņās smiltsērkšķu audzētāju saimniecības Latvijā un ko vadīja lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Rūjienas oga" sadarbībā ar Dārzkopības institūtu. 

Projekta laikā smiltsērkšķu raibspārnmušu pievilināšanai tika pārbaudīts Ungārijā ražots barības atraktants un tā iespējas Latvijas apstākļos uzlabot šo mušu izķeršanas efektivitāti, izmantojot dzeltenas krāsas līmes slazdus.