Vien pāris mēnešu pēc iepriekšējās sezonas pēdējiem pirkumiem atnākusi jaunā stādu sezona. Vienam otram audzētājam un pircējam pēdējie darījumi notika vēl šāgada janvārī. Mainās daba, un tās jaunajiem nosacījumiem pielāgojas gan stādaudzētāji, gan arī pircēji, toskait augļkopji un mazdārziņu saimnieki.

Stādu audzētāju kļūst aizvien vairāk. Valsts augu aizsardzības dienests ziņo, ka stādus pārdošanai Latvijā audzē 300 vietās. Pirms 10 gadiem šādu vietu bijis 200, teic Stādaudzētāju biedrības vadītājs Andrejs Vītoliņš. Ar kādām domām stādaudzētāji sāk jauno sezonu?

Uldis Gross, Salgales pagasta kokaudzētavas "Bētras" saimnieks:

Stādu piedāvājumā patlaban redzam nosacītu stādu pārbagātību, turklāt, visticamāk, daļai stādu nav pārbaudīta piemērotība Latvijas dabas apstākļiem, tostarp par šo augļu koku ziemcietību. Tomēr tirgū tie ir nopērkami. Piemēram, kolonķirši un kolonplūmes. Godīgs un drošs piedāvājums būs vien tad, kad šādas pārbaudes Latvijas rajonos būs notikušas vairākus gadus.

Par stādu kvalitāti. Ja pircējam ir savs stādaudzētājs, atbildīgs saimnieks, kuram viņš uzticas, tad ar kvalitāti viss ir kārtībā. Ja stādus pārdod pārdevējs, kurš pats tos nav audzējis, tad var būt visādi. Patlaban lielveikalos pārdod ogulāju stādus, ko par stādiem nevar nosaukt. Tie ir spraudeņi. Dzīvi, ir norādīta šķirne, un tie krējuma podiņos garās rindās ir novietoti plauktos. Pārdevējiem, kuri stādus paši neaudzē, nav tādas atbildības par pārdoto produktu, kāda ir stādu audzētājam. Pārdevējs pircējam ir nodevis stādam līdzīgu objektu, veiksmes gadījumā – ar norādītu šķirni, tomēr tas nav augstas kvalitātes stāds. Būs veiksme, ja izaugs prasītās šķirnes augs. Savukārt ar Latvijas stādaudzētāju ir tiešs kontakts, viņš ir sazvanāms, ja vajag, arī satiekams, un viņam var prasīt padomu. Tas ir cits līmenis.