Pēdējos gados daudzviet pasaulē novērojamas laikapstākļu anomālijas un novirzes no normas var izjaukt organismu sinhronitāti dabā, tādējādi daži organismi pārņem citus un savairojas masveidā, kļūst pamanāmāki un var pat radīt ekonomiskus zaudējumus.

Jūnija sākumā Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) rīcībā nonāca kāds neidentificēts kāpurs un ziņas par bojātiem rabarberu kātiem, kas kāpuru bojājumu dēļ sukādēm vairs nav izmantojami. Garenvirziena ejas rabarberu kātos bija izveidojis kartupeļu lakstpūcītes kāpurs. Rabarberu bojājumu vietas var pamanīt pēc želejveida izdalījumiem, kas veidojas stublāja ievainojuma vietās.

Kaitēkļa raksturojums

Kartupeļu lakstpūcītes (Hydraecia micacea) ir vietējā suga, kas sastopama visā Eiropā, līdz Sibīrijai austrumos un Maķedonijai dienvidos, tā atrodama arī ASV austrumu daļā un Kanādā. Čehijā šis ir plaši izplatīts kaitnieks apiņu audzētājiem, bet tikai atsevišķos gados tas kļūst par ekonomiski nozīmīgu kaitēkli.

Priekšspārni pieaugušam īpatnim tauriņam ir gaiši pelēcīgi līdz tumši brūnganai krāsai, spārnu vidus tumšāks, bet krāsa var ļoti variēt atkarībā no tauriņa dzīves ilguma. Apakšspārni balti, spīdīgi. Atvērtu spārnu platums – no 34 līdz 50 mm. Pūcīšu olas ir pusapaļas, gaiši iedzeltenas līdz baltas, vēlāk gaiši rozā, to diametrs 0,7–0,8 mm. 

Kāpuri var būt gaiši dzelteni līdz spoži sarkani ar iesarkanām līnijām gar vēderu, 40–45 mm gari ar sarkanu galvu. Tauriņi lido no jūlija līdz vēlam rudenim, pārsvarā naktīs. No rītiem tauriņus var pamanīt sēžam uz skābenēm, ceļtekām, kosas, īrisiem un citiem nelieliem lakstaugiem, kas ir arī to barības augi.