Mūsdienās lauka pupas ir otrs visvairāk audzētais pākšaugs Eiropas Savienībā. Tās satur vērtīgas uzturvielas, nodrošina olbaltumvielas cilvēka uzturā un dzīvnieku barībā, un to iekļaušana augsekā ir svarīgs veids, kā uzturēt pieņemamu augsnes auglības līmeni, caur kultūraugu dažādošanu līdzsvarojot arī augiem kaitīgo organismu izplatību. 

Atmosfēras slāpekļa bioakumulēšanas spēju dēļ lauka pupas tiek klasificētas kā viens no efektīvākajiem bezmaksas slāpekļa avotiem. Jāpiemin arī lauka pupu potenciāls ES Zaļā kursa mērķu sasniegšanā.

Pētījums Lietuvā

Pēdējā laikā visai aktīvi tiek diskutēts par laukaugu audzēšanu un augsnes apstrādes veidiem. Skaidrs, ka augsnes apstrādes laikā mainās augsnes īpašības, tādējādi mainot kultūraugu attīstības apstākļus un galu galā arī to ražību un kvalitāti. Aizvien vairāk saimniecības izšķīrušās par labu minimālai augsnes apstrādei.

Kā uz to reaģē lauka pupas, skaidrojuši mūsu kaimiņi Lietuvā – Vītauta Dižā universitātes Lauksaimniecības akadēmijā. Lauka pupas 'Fuego' tur audzētas laukā ar labu agrofonu pēc standarta tehnoloģijas (sēja aprīļa beigās–maija sākumā, izsējot 40–45 inokulētas sēklas uz m2, pamatmēslojums – N21, P48, K96 – dots reizē ar sēju, lietoti herbicīdi, insekticīdi un fungicīdi), salīdzinot piecus augsnes apstrādes veidus: