Pirms karadarbības sākšanās Ukrainā Latvijas lauku tūrisma pakalpojumus izmantoja aptuveni 30% ārvalstnieku, bet šobrīd to ir vairs tikai 5%, sarūgtinājumu neslēpj Latvijas Lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" valdes priekšsēdētāja Asnāte Ziemele. 

Tūrisma sezona jau rit pilnā sparā. Kāda tā šogad varētu izvērsties lauku tūrismam?

A. Ziemele: Sākotnēji bija visnotaļ cerīgs skats uz nākotni, jo šķita, ka cilvēki jau ir pieraduši pie karadarbības mūsu netālajā kaimiņvalstī. Tūrisma operatori arī bija pozitīvi noskaņoti un izteica prognozes, ka ārzemju tūristi varētu atgriezties. Taču pavisam nesen sazinājos ar viesu namu saimniekiem, kuri teica, ka pavasaris ir bijis pavisam bēdīgs un vasara arī neizskatoties pārāk cerīga. Cilvēki ļoti taupa līdzekļus, ja arī kurp dodas, tad tērē pēc iespējas mazāk. 

Ārzemju tūristi tomēr nav atgriezušies tādā skaitā, kādā mēs to vēlētos, un vietējie nespēj šo iztrūkumu kompensēt.

Kādu valstu tūristu skaits ir būtiski samazinājies? Kādu valstu tūristi turpina šurp braukt, nebaidoties no tuvumā esošās karadarbības?

Vislielākais tūristu skaita samazinājums ir no Vācijas. Šīs valsts tūristu īpatsvars Latvijas lauku tūrismā iepriekš bija ļoti nozīmīgs. Vācieši ir sabijušies visvairāk. Pieļauju, ka viņi karu uztver daudz nopietnāk nekā vidēji eiropieši. Pie mums brauc daudz igauņu, poļu, somu, bet skandināvu nav daudz, ir pa kādam tūristam no Nīderlandes un Lielbritānijas. Atgriezušies kemperi, kas ir tādi drosmīgāki. Taču ar esošo ārvalstnieku skaitu lauku tūrismam ir krietni vien par maz.

Kāds šobrīd ir ārvalstnieku īpatsvars lauku tūrismā? Kāds tas bija pirms kara un Covid-19 pandēmijas?

Vietējie tūristi vienmēr ir bijuši skaitliski vislielākā tūristu daļa. Iepriekš ārvalstnieku bija aptuveni 30%, bet šobrīd vairs tikai kādi 5%. Covid-19 pandēmijas laikā vietējie iedzīvotāji bija ļoti noilgojušies pēc ceļošanas iespējām uz ārzemēm, tāpēc šobrīd Latvijas lauku tūrisms konkurē ar jebkuru tūristus piesaistošu ārvalsti. 

Tūristi no Latvijas savu naudu atstāj, piemēram, Horvātijā vai Maltā, tā nepaliek šeit, Latvijā.