Latvijas darba tirgū būs agri vai vēlu jāsāk uzņemt imigrantus.

Latvijas uzņēmēji uz Krievijas sākto karu Ukrainā reaģē apmēram tāpat, kā mēs reaģējam uz lietu – nopūšamies un paņemam līdzi lietussargu. Patiesi uzņēmējus uztrauc pavisam citas problēmas. 

Pagājušajā nedēļā notika Latvijas Bankas organizēta diskusija par Krievijas iesāktā kara Ukrainā ietekmi uz Latvijas ekonomiku. Šāda ietekme neapšaubāmi ir – kara seku dēļ Latvijas ekonomika ir augusi uz pusi lēnāk, nekā varēja prognozēt kara priekšvakarā, bet preču un pakalpojumu cenas ir kļuvušas par aptuveni piektdaļu augstākas. Ir arī citas sekas – apsīkusi tirdzniecība ar Krieviju un tās sabiedroto Baltkrieviju, energoresursi un citas izejvielas kļuvuši dārgāki, savukārt Baltijas reģiona pievilcība ārvalstu investoru acīs krasi sarukusi, jo tagad Baltiju uztver kā karadarbībai tuvu zonu. Bija arī daži pārsteidzoši skaitļi – neraugoties uz sankcijām un saltajām starpvalstu attiecībām, Latvijas eksports uz Krieviju un Baltkrieviju pagājušajā gadā nav būtiski mainījies un joprojām ir apmēram 4% no iekšzemes kopprodukta. Imports naudas izteiksmē sarucis tikai nedaudz, bet tas ir viegli izskaidrojams ar kraso energoresursu cenu kāpumu.