Valdības vienošanās apstiprināt 12% PVN likmi visiem dārzeņiem, augļiem un ogām un tam nepieciešamo finansējumu atrast, ceļot akcīzi alkoholam, tabakai un saldinātajiem dzērieniem, pielikusi neilgu punktu pēdējo divu mēnešu politiskajai vētrai ap atbalstu Latvijas dārzeņu un augļu audzētājiem.

Jāatgādina, ka vētras pamatā bija fakts, ka šī gada 31. decembrī beidzas atbalsta periods Latvijas dārzeņu un augļu audzētājiem, kas bija raksturīgs ar 5% PVN likmi šīs nozares izaudzētajiem produktiem. Šo pasākumu pēc lielām diskusijām un izteikta lauksaimnieku spiediena apstiprināja 2018. gadā uz pieciem gadiem, un lauksaimnieku organizācijas to uzskatīja par lielu uzvaru. Nelaime tikai tā, ka lauksaimniekiem un Finanšu ministrijai bija visai atšķirīgi viedokļi par to, ko šajā piecu gadu periodā izdevies panākt. Lauksaimnieki argumentēja, ka šajā periodā izdevies palielināt Latvijā audzēto augļu un dārzeņu īpatsvaru veikalu plauktos un virkne uzņēmumu iznākusi no pelēkās zonas (lasi – sākuši maksāt legālas algas, nevis aploksnēs noformētās, un sākuši maksāt nodokļus). Savukārt Finanšu ministrija norādīja, ka, neskatoties uz daudz zemāku nodokļu slogu Latvijā, dārzeņu cenas Latvijas veikalos neatšķiras no cenām Lietuvā un Igaunijā, bet nozares nomaksātais nodokļu apjoms ir tik niecīgs, ka tikpat labi šī nozare varēja palikt arī pelēkajā zonā. Nu, labi, pēdējā frāze bija joks, tā gluži ministrija neteica, taču doma bija tieši tāda.