Ļaujoties tam, kas uzrunā un ieinteresē, Krimuldas pagastā izveidotais ģimenes uzņēmums "Lejaslīves" lēni, bet pārliecinoši aug. 

Uzņēmumam izveidojies biznesa modelis, kas ļauj darbus paveikt pašiem, piesaistot vien pāris nepilnas slodzes darbinieku, sasniedzot teju 100 000 eiro apgrozījumu gadā.

Sāk ar bitēm

Atis Vallis, pēc izglītības inženieris, ap 2013. gadu bija sācis turēt bites, lai, kā pats saka, brīvdienās savās lauku mājās atpūstos no Rīgas burzmas un steigas. Sākumā tā bijusi kā atslodze pēc algotā darba. Pakāpeniski biškopība kļuvusi par biznesu – vienubrīd turētas pat 80 bišu saimes. Patlaban gan pašam palikušas tikai 25–30 bišu saimes – tā, lai pietiek mazumtirdzniecībai.

"Paralēli biškopībai sāku arī stropus taisīt, jo funkcionālu bišu stropu – tādu, kādu gribēju, bija grūti nopirkt. 

Izpētīju vecos rasējumus – kādi ir salaidumi, slīpumi, kādas ir citas nianses kvalitatīvam stāvstropam, un sāku pats tos taisīt, arī rāmīšus," atceras Atis Vallis. Ātri vien saprotot, ka roku darbs ir pārāk laikietilpīgs, nolēma, ka procesu jāmēģina vismaz daļēji automatizēt. Tādējādi, piesaistot inženieri konstruktoru, sekoja mēģinājums uzprojektēt iekārtu, kas vainagojās ar panākumiem – tika radītas un iegādātas unikālas pusautomātiskas augstražīgas pneimoiekārtas bišu stropu ražošanai, izmantojot ES līdzfinansējumu nelauksaimnieciskās ražošanas attīstības vajadzībām. "Gribējās, lai sanāk lētāk un vairāk – tā tikām pie divām iekārtām ar nelielu līdzfinansējumu, sākām ražot un stropus piegādāt tuvākajiem biškopjiem, bet vēlāk arī pa visu Latviju – no Ilūkstes līdz Ventspilij," stāsta A. Vallis, pieļaujot, ka viņa uzņēmums šobrīd varētu būt starp valsts lielākajiem stropu ražotājiem. Konkurence gan esot liela, un daudzi stropus taisa paši. Latvijas Biškopju biedrībā vien esot 3600 biedru, bet ārpus tās, iespējams, atrodas vēl tikpat, rēķina Atis. 

Tas nozīmē, ka biškopju skaits un viņu saražotā medus apjoms Latvijas mazajam tirgum ir par lielu. 

Turklāt pēdējos gados ļoti daudz medus Latvijā ienākot no Austrumiem, kas pazemina kopējo medus cenu tirgū, turklāt ne vienmēr importa medus esot tikpat kvalitatīvs un garšīgs kā vietējais.