Elektrības izmaksu ziņā lielie ražotāji šobrīd faktiski ir labākos apstākļos nekā uzņēmumi Lietuvā un Igaunijā.

Valstiskā mērogā godinot pašus labākos nozares profesionāļus, šoruden notika pēc skaita jau vienpadsmitais Būvindustrijas lielās balvas pasākums, kurā nozares apbalvojumu "Pamatakmeni" saņem labākie no labākajiem. Par dabas resursu bagātībām, ražošanas potenciālu, godīgu attieksmi enerģijas izmantošanā un citiem ar būvniecību saistītiem jautājumiem sarunā ar vienu no šā gada būvindustrijas augstākā novērtējuma ieguvējiem, Būvmateriālu ražošanas asociācijas valdes priekšsēdētāju Leonīdu Jākobsonu.

Kas būvmateriālu ražotājiem šajā krīžu laikā darāms?

Būvmateriālu ražošana ir eksportējoša un arī energoietilpīga nozare. Apmēram 75% no Latvijā saražotā būvmateriālu apjoma nonāk eksportā. Saprotams, ka krīzes un inflācija skārusi ne tikai Latviju, bet arī mūsu produktu noieta tirgu. Tagad saskaramies ar krasu būvniecības pakalpojumu pieprasījuma samazināšanos Skandināvijas valstīs, jo sevišķi Zviedrijā. Līdzīgas tendences vērojamas arī Vācijā. Šīs ir tieši tās valstis, kur eksportējam visvairāk, līdz ar to tagadējā situācijā mūsu ražotāji spiesti tikt galā ar virkni problēmu. 

Vairākos uzņēmumos ir nepārtraukts ražošanas cikls, to apturēšana pat uz neilgu laiku var radīt būtiskus zaudējumus uzņēmējiem, piemēram, cementa rūpnīca "Schwenk Latvia", Valmieras stikla šķiedra u. c.

Kur tagad iespējams atrast jaunus tirgus, turklāt tādiem produktiem kā būvmateriāli, kas droši vien ir smagi un sarežģīti transportējami?

Eksporta tirgi būvmateriālu ražotājiem ir apmēram 80 pasaules valstis. Eiropā praktiski visas. Liels noieta tirgus kādreiz bija arī Krievija un Baltkrievija, taču bijām starp pirmajiem, kas sadarbību ar viņiem pārtrauca jau pēc Krievijas 2014. gada Krimas okupācijas, lai gan tirdzniecības aizliegumu attiecībā uz mūsu nozari tolaik vēl nebija.