Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ieva Ligere sarunā ar "Latvijas Biznesu" skaidro, kādi mehānismi nosaka cenas degvielas tirgū. 

Kādā veidā Persijas līcī notiekošā karadarbība ietekmē degvielas cenas Eiropā, ja ņem vērā, ka Eiropas apgāde ar degvielu balstās uz "Brent" markas naftu, kas tiek iegūta Ziemeļjūrā?

Nafta ir globāla biržas prece, tādēļ pasaules naftas tirgus funkcionē pēc savienoto trauku principa. Piedāvājuma kritums vienā reģionā neizbēgami izraisa cenu kāpumu arī citviet, pat ja tur nav tieša resursu deficīta, jo tirgus dalībnieki pārorientējas uz citiem piegādes avotiem. Piemēram, ja karadarbības dēļ tiek traucētas naftas piegādes no Persijas līča uz Tālajiem Austrumiem, šī reģiona patērētāji sāk iepirkt naftu citos tirgos, tostarp konkurējot par Ziemeļjūras "Brent" naftu. Rezultātā pieaug globālais pieprasījums pēc alternatīvām piegādēm, kas paaugstina naftas un degvielas cenas arī Eiropā.

Taču naftu degvielas bākās neviens nelej, lej benzīnu un dīzeļdegvielu. Un tieši tāpat kā naftas cenas nosaka naftas biržas, degvielas cenu nosaka degvielas birža, šajā gadījumā tā ir PLATTS. Degvielas tirgotāji vadās pēc cenām šajā biržā, nevis skatās uz naftas cenām. Degvielas un naftas tirgus tendences bieži sakrīt, taču ne vienmēr, un tieši tā notika arī saistībā ar karadarbību Irānā – degvielas cenas kāpa straujāk nekā naftas cenas.

Kā to izskaidrot? Vai tad degvielas biržas cenas neatspoguļo jau saražotās degvielas piedāvājumu, proti, degvielu, kas ražota no naftas, kura nopirkta pirms vairākām dienām vai nedēļām?