Kā pārtikas cenas Latvijā ietekmē Brazīlijas eksports un kāpēc aug Latvijā ražoto pelmeņu un doktordesas eksports, stāsta Heino Lapiņš, "Rīgas Miesnieku" pārstāvošā uzņēmuma AS "Maag Latvija" valdes loceklis.  

Kas notiek ar gaļas pārstrādes nozari Latvijā?

Drīzāk būtu jārunā par situāciju, kādā ir visi pārtikas ražotāji – uzņēmumi, kuriem eksports ir tikai viena no uzņēmējdarbības sastāvdaļām, bet ne galvenā, jo vietējais tirgus tomēr ir daudz svarīgāks. Piemēram, gaļas pārstrādē vietējais tirgus veido 75% apgrozījuma, eksports tikai 25%, un līdzīga situācija ir visiem pārtikas ražotājiem, izņemot varbūt zivju konservu ražotājus – tiem eksports ir lielāks nekā vietējais tirgus. Tendences Latvijas pārtikas tirgū ir nelabvēlīgas, jo mēs izmirstam. Katru gadu mūsu valsts iedzīvotāju skaits samazinās par 13–15 tūkstošiem cilvēku – tātad tirgus Latvijā samazinās par apmēram vienām Cēsīm katru gadu – šajā pilsētā dzīvo ap 15 tūkstošiem iedzīvotāju. Ja tā turpināsies, līdz 2040. gadam cilvēku, tātad arī pārtikas pircēju, skaits Latvijā samazināsies vēl par 150–200 tūkstošiem cilvēku. Ja tu būvē biznesu situācijā, kad tavs pamata tirgus katru gadu samazinās, tā nav laba situācija. Un šīs tendences spiež pārtikas ražotājus meklēt eksporta tirgus un iespējas. Problēma tikai tā, ka lielākie un spēcīgākie eksportētāji parasti ir tie, kuriem ir spēcīgs mājas tirgus – viņiem ir apgrozījums un naudas plūsma, kas ļauj investēt vajadzīgajās tehnoloģijās, tirgus izpētē, mārketingā.

Ja runājam tieši par gaļas produktu tirgu, tad tas Latvijā ir samērā stabils – mēs ēdam ap 50–60 kilogramiem gaļas gadā, kā nu kura aplēse rāda. Tas ir nedaudz mazāk kā Lietuvā un Igaunijā, taču starpība nav liela. Visvairāk mēs ēdam cūkgaļu, taču strauji aug putnu gaļas patēriņš – tā ir globāla tendence, kas vērojama gan Eiropā, gan arī pasaulē kopumā.

Vai mēs ēdam vietējo gaļu vai ievesto?