Latvijas enerģētikas tirgū sacēlusies neliela vētra par elektroenerģijas tirgus balansēšanas izmaksām un šo izmaksu sadalījumu. Kopš Baltijas valstu atvienošanās no Krievijas, Baltkrievijas un visu triju Baltijas valstu kopīgā elektroenerģijas pārvades tīkla BRELL, Baltijas valstīm jaudas un frekvences balansēšanas pakalpojumi elektrotīklā jānodrošina pašām. 

Balansēšana – tā būtībā ir tīklā piedāvātās un pieprasītās elektroenerģijas jaudas saskaņošana. Līdz gada vidum šī pakalpojuma izmaksas sedz AS "Augstsprieguma tīkls", taču no 1. jūlija šīs izmaksas parādīsies elektrības patērētāju rēķinos. Tas licis dažiem tirgus dalībniekiem jau šobrīd paust satraukumu par šī pakalpojuma izmaksām. Tās esot augstākas, nekā plānots, un tādēļ varot nelabvēlīgi ietekmēt turpmākās investīcijas ilgtspējīgo resursu enerģētikā.

Šādas bažas tika paustas sižetā TV3 raidījumā "Nekā personīga", kas tika pārraidīts 18. maijā. Tajā bija teikts, ka "sākotnēji atslēgšanos no BRELL bija plānots īstenot 2026. gadā, un līdz tam AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) bija apņēmies uzstādīt lielas ietilpības baterijas, kurās uzglabāt elektroenerģiju īslaicīgu svārstību izlīdzināšanai. Tomēr politisks lēmums paredzēja atslēgšanos jau šogad, un Latvija, atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm, nebija tam pilnībā gatava – pašai nav lieljaudas bateriju, un šis pakalpojums jāiepērk no ārvalstīm, kas ir dārgi." 

Esot ticis solīts, ka balansēšanas izmaksas tikšot sadalītas vienlīdzīgi, 50:50 attiecībā starp ražotājiem un patērētājiem, taču pēc sanāksmes Klimata un enerģētikas ministrijā tas mainīts uz 25% ražotājiem un 75% patērētājiem. 

Mazajiem patērētājiem lielāki rēķini būs jūtami, pārslēdzot līgumus ar operatoriem. Lielie patērētāji, piemēram, pašvaldības un ražojošie uzņēmumi, jau saņemot paziņojumus par būtisku maksājumu pieaugumu.

Kāpēc vajadzīga balansēšana