Koksnes pirmapstrādes sektoram ir galvenā loma izejmateriālu nodrošināšanā dažādām nozarēm, tostarp būvniecībai, mēbeļu ražošanai un enerģētikai. Tomēr tie, kurus parasti, ja ne piemirstam, tad kā minimums skatām atrauti no kokrūpniecības ir meža īpašnieki. 

Vairāk nekā 130 000 cilvēki un uzņēmumi atrodas meža nozares pievienotās vērtības ķēdes pašā sākumposmā un ir atbildīgi par praktiski pašu sarežģītāko uzdevumu – sabalansēt ne tikai savas, bet jebkura sabiedrības locekļa vides, ekonomiskās un sociālās intereses savā meža privātīpašumā. Turklāt šodien trim ilgtspējīgas mežsaimniecības pamatelementiem mūsu apziņās ir piepulcējusies arī ceturtā interese – valsts drošība. 

Ņemot vērā uzdevumu nopietnību, es nešaubīgi saku, ka to paveikt var tikai zinoši un augsti motivēti meža īpašnieki.

Kā zināms zemes īpašnieku motivācija ir ļoti individuāla lieta un gana pētīta tieši meža īpašnieku vidū visā pasaulē, tomēr manu uzmanību piesaistīja kāds senāks, 2005. gadā tapis pētījums ASV par jauno meža īpašnieku motivācijas un uzvedības modeļiem Virdžīnijas štatā. Pētījumā jaunie meža īpašnieki, atkarībā no to motivācijas, tika sagrupēti sešos segmentos – "neklātienes investori" (4%), "karjeristi" (13%), "dabas sargi" (16%), “fermeri" (21%), “mežkopji” (21%) un “jaunās ģimenes” (19%). (6% no respondentiem sagrupēt acīmredzot nebija izdevies).