Pēc pagājušā – neražas – gada šis pavasaris lielai daļai Latvijas biškopju rādās cerīgāks, sola saldākus augļus. Tomēr nozare Eiropas Savienībā (ES) joprojām grimst dziļā krīzē, tā kopējo ainu intervijā raksturo Latvijas Biškopības biedrības (LBB) vadītājs Valters Brusbārdis, kurš pats ir biškopis ar 30 gadu stāžu, strādājis gan Norvēģijā, gan veidojis savu bišu dravu Kurzemē. 

Pērn Latvijā ievāktas 1400 tonnas medus, kas ir krietni mazāk nekā caurmērā pēdējos gados, kad raža pārsniegusi 2000 tonnu. Vai 2025. gads biškopjiem bijis viens no sliktākajiem?

Ne pats vēsturiski sliktākais – manā 30 gadu pieredzē ir bijis viens vai divi gadi, kas bija līdzīgi. Taču pērn atšķirības starp reģioniem bija lielas. Nelabvēlīgie laikapstākļi Kurzemi skāra mazāk, bet Latgalē situācija bija tiešām kritiska: biškopji ziņoja par pieciem vai desmit kilogramiem medus no saimes sezonā. Tas ir katastrofāli zems rādītājs – komerciāla saimniecība gada griezumā sagaida virs 50 kg no saimes. Ar pieciem kilogramiem vien – tie ir tīri zaudējumi.

Jāņem vērā, ka bišu saime pati gadā patērē 75 līdz 120 kilogramus medus. Ja ligzdā krājums nokrītas zem pieciem kilogramiem, saime sāk taupīt enerģiju, attīstās lēnāk un zaudē ražošanas kapacitāti. Pagājušajā vasarā biškopjiem gan nav nācies bites mākslīgi piebarot – tik kritiska situācija tomēr nebija.

Ko biškopjiem nesis šis pavasaris?

V. Brusbārdis: Aizvadītā ziema bija stabili auksta – janvāris un februāris ar salu, kas bitēm kopumā ir labi. Vairums biškopju ziemošanu vērtē pozitīvi, taču ir arī saimniecības, kurās gājušas bojā lielākā daļa saimju. Pamatcēlonis gandrīz vienmēr ir viens un tas pats – ērces izplatība. Nevaru droši apgalvot, ka šis pavasaris būtu bijis izcils, taču bites lido, nes putekšņus un saimes attīstās.

Vai situācija nozarē ir tikpat cerīga kā veselīgā bišu saimē?