Jau sen pamanītā vājā zona Zemes magnētiskajā laukā virs Atlantijas dienvidu daļas pēdējā laikā ievērojami palielinājusi savus izmērus, tādējādi aizvien vairāk apdraudot orbitālo tehniku. Aizvadīto 11 gadu laikā apkopoto datu analīze uzrādījusi, ka šī pavājinājuma zona turpina palielināties, turklāt tās dinamika izrādījusies ievērojami sarežģītāka, nekā uzskatīts iepriekš.

Zemes magnētisko lauku ģenerē izkausētas dzelzs plūsmas tās iekšējā kodolā, un tas aizsargā Zemes virsmu no kosmiskās radiācijas. Taču šis lauks ir ļoti nestabils, tam ir savas vājās vietas, un pazīstamākā no tām ir tieši Dienvidatlantijas anomālija – pietiekami plašs apgabals, kur lauka spriegums ir ievērojami pazemināts. Piemēram, lidojums caur to ir ļoti bīstams dažādiem kosmiskajiem aparātiem, jo paaugstināts radiācijas līmenis var izraisīt nopietnus traucējumus elektronikas darbībā.

Nesen Dānijas Tehniskās augstskolas pētnieku grupa izanalizēja iepriekš minētos pēdējās desmitgades datus, kas tapuši no Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) misijas Swarm trīs pavadoņu iegūtās informācijas. Šie aparāti ar ļoti augstu precizitāti mērī no planētas dzīlēm pienākošos magnētiskos signālus. Un šis pētījums apstiprinājis, ka laikā no 2014. līdz 2025. gadam. Dienvidatlantijas anomālija nenovēršami palielinājusies: apgabals, kur lauka spriegums nokritis zemāk par 26 000 nanoteslām, palielinājies par 0,9% attiecībā pret visu Zemes virsmas laukumu. Savukārt minimālais anomālijas sprieguma rādītājs nokritis līdz 336 nanoteslām.