Pētnieki apgalvo, ka mūsu Visuma redzamā daļa plešas aptuveni 90 miljardu gaismas gadu garumā, un tas vien jau ir cilvēka prātam praktiski neaptverams attālums, vismaz tā attīstības patlabanējā stadijā. Bet varot droši pieņemt, ka tā Visuma daļa, kuru cilvēce nespēj novērot, ir ievērojami lielāka. Taču vienlaikus ir spēkā arī tādas teorijas, kas pauž, ka Visums ir krietni mazāks par to, kā varētu šķist.

Jaunākie zinātniskie dati apliecina, ka tā Visuma daļa, kuru cilvēcei nav lemts novērot, varētu plesties pat aptuveni... 20 triljonu gaismas gadu diametrā! No tā var secināt, ka lielākā daļa kosmiskās telpas, visticamāk, ir gigantiski liels tukšums, jo tajā, kas vairāk vai mazāk izpētīta, matērijas daudzums esot salīdzinoši neliels, un, raugoties kosmosā, cilvēki galvenokārt redz milzīgi lielus, neaptveramus ledaina tukšuma plašumus. Tostarp atsevišķas teorijas pauž, ka patiesībā tas viss varētu ievietoties tikai vienā atomā. Izklausās, protams, pat absurdi, lai gan zinātnes ļaudis apgalvo, ka gluži teorētiski tas varētu būt arī reāli.