1998. gadā, novērojot tipa Ia supernovas, astronomi konstatēja, ka Visuma izplešanās paātrinās. Vēlāk šā atklājuma autori saņēma Nobela prēmiju fizikā, taču neviens to nespēja izskaidrot atbilstoši Alberta Einšteina noformulētajai vispārējai relativitātes teorijai (VRT), kas attiecīgi pauž, ka tāds paātrinājums nemaz nav iespējams, proti, ja Visumā eksistē tikai parastā matērija un zināmais starojums, to gravitācijai izplešanās ir jāpalēnina, nevis otrādi. 

Šā paātrinājuma izskaidrošanas nolūkā zinātnes ļaudis ieviesa hipotētiski iespējamās tumšās enerģijas jēdzienu: standarta modelī tās efektu apraksta ar kosmoloģisko konstanti Λ, kuru savulaik piedāvājis pats Einšteins, un tā “darbojas” kā antigravitācija, kas “izgrūsta” galaktikas.