Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) jaunākie aprēķini paredz iespējama globāla tehnoloģiskā kolapsa iestāšanos, un par tā neizbēgamo iemeslu varētu kļūt reāls kosmiskais notikums – tā dēvētā Saules supervētra, kas esot salīdzināma ar leģendāro 1859. gada Keringtona notikumu.

Atbilstoši zinātniskās modelēšanas datiem galvenais jautājums šeit ir nevis par to, būs vai nebūs tāda katastrofa, bet gan par to, kad tieši tā notiks un kādām sekām cilvēcei vajadzētu sagatavoties. Bēdīgi slavenais Saules aktīvais apgabals, kas īpašajā katalogā ierakstīts ar numuru 4246, atkal pavērsdamies uz Zemi, 2025. gada nogalē izraisīja vismaz desmitkārtīgu mūsu sistēmas galvenā spīdekļa aktivitātes uzliesmojumu, kam vēlāk sekoja arī jaudīgu augstākās X kategorijas uzliesmojumu sērija Saules otrajā, pret Zemi nepavērstajā pusē.

I

Pēc tā, kad Saule bija izpildījusi kārtējo apgriezienu, astronomi atkal varēja redzēt šo aktīvo apgabalu un pašus plankumus. No tās virsmas izmestā matērija un enerģija Zemi var sasniegt burtiski dažu dienu laikā. Uzsvērts, ka pagaidām gan viss vēl esot tikai sākuma stadijā, un šo ainu var vienkārši novērot, īpaši nebīstoties seku, taču jau tūlīt pēc apgabala 4246 savu aktivitāti sāka izrādīt arī cits gigantiskais uzliesmojumu apgabals, un daudzi neizslēdz iespēju, ka galvenais apdraudējums Zemei varētu nākt tieši no tā.