Esot bijis tāds gadījums. 1950. gada vasarā Nobela prēmijas laureāts amerikāņu fiziķis Enriko Fermi leģendārajā Losalamosas slepenās laboratorijas (proti, tajā, kur amerikāņi izveidoja savas simtiem tūkstošu japāņu nāvējošās atombumbas) kafejnīcā ievērības cienīgā kompānijā malkoja kafiju. Viņš tur bija kopā ar ne mazāk ievērojamiem fiziķiem Edvardu Telleru, Herbertu Jorku un Emilu Konopinski, un šī trijotne centās pārliecināt savu kolēģi par to, ka Visumā mīt ļoti daudz augstu attīstītu ārpuszemes izcelsmes civilizāciju. “Un kur tad tie ir?” acumirklī jautājis Fermi... Vārdu sakot, tieši tā arī radās fenomens, kuru vēlāk nodēvēja par Fermi paradoksu.

Kopš šīs sarunas tā arī nav radies neviens zinātniski nevainojams fakts par to, ka patiešām eksistē kādas reālas augstu attīstītas citplanētiešu civilizācijas. Toties vienlaikus uzradusies virkne dažādu skaidrojumu tam, kāpēc šie citplanētieši paši nepiesakās. Šajā materiālā aplūkosim piecas izplatītākās un, iespējams, savā ziņā arī iespējamākās hipotēzes.

1. Uzskata, ka zemieši ir dumjāki par viņiem

Izraēliešu astrofiziķis Amri Vandels uzskata, ka cilvēce vēl nav iegājusi tā dēvētajā kontakta ērā, proti, nav spējusi sasniegt gana augstu tehnoloģiskās attīstības līmeni, tāpēc tā ne ar ko nav interesanta ievērojami attīstītākajiem kosmosa saprāta brāļiem, kuri neredz nekādu jēgu tērēt lielus resursus nolūkā veidot ar zemiešiem kontaktus, jo viņu izpratnē uz Zemes mīt ļoti primitīva civilizācija.