Rūpīgi izpētot kosmiskos putekļus, astronomi secinājuši šķietami neticamo – Visuma pastāvēšanas miljardiem gadu laikā dzīvība varēja izplatīties visā mūsu galaktikā. 

Pirms dažiem gadiem uz Jupiteru palaida zondi “Junona”, un ceļā uz šo gāzu gigantu šis aparāts fiksēja, ka kosmisko putekļu mākonis, kas skaidrā pavasara bezmēness vakarā esot pat itin labi saskatāms, plešas no Zemes orbītas līdz vistālākajai Marsa orbītai. Pētnieki secināja, ka patiesībā tie ir Marsa putekļi, kurus kosmosā aiznes leģendārās Marsa smilšu vētras.

Viss liecina, ka šis mākonis tā arī paliek Marsa apkaimē, lai gan patiesībā no Saules lidojošo daļiņu plūsma – tā dēvētais Saules vējš – laikam jau “aizpūš” prom daļu šo putekļu un iznēsā pa visu Saules sistēmu. Varbūt pat vispār iznes to starpzvaigžņu telpā. Un tieši tas pats notiek ar putekļiem no jebkuras citas planētas.