Mūsu galaktikā jeb Piena Ceļā zināmas simtiem supernovu un tūkstošiem planetāro miglāju paliekas. Gan viens, gan otrs ir “mirstošo” zvaigžņu izmestās vielas mākoņi. Vienīgi pirmajā gadījumā tās ir masīvās zvaigznes, kuru ārējās kārtas izlido uz visām pusēm jaudīga sprādziena momentā, savukārt otrajā gadījumā – tā ir viela, kas atdalījusies salīdzinoši mierīgā veidā.

Mūsu galaktikā ir arī citi objekti, kas rada efektīgus mākoņus. Piemēram, daži izteikti “smagsvara” gaismekļi sāk zaudēt savu vielu vēl pirms uzsprāgšanas un pārvēršanās supernovās, bet sava pamata evolūcijas cikla beigas aizvada paši savu putekļu mākoņos. Tādus objektus dēvē par Volfa–Raijē zvaigznēm – par godu to pirmatklājējiem Šarlam Volfam un Žoržam Raijē. Mēdz būt arī tā, ka baltais punduris jeb bijušais nelielas zvaigznes kodols uzņem sava kompanjona vielu dubultsistēmā, kamēr rezultātā no tā uzliesmo un pēc sevis arī atstāj raksturīgo miglāju. Un, visbeidzot, mūsu galaktikā var novērot daudz tādu apgabalu – tā dēvētie gāzu un putekļu sablīvējumi, kuros rodas jaunas zvaigznes un tām piesaistītās planētas.