Šī vieta mūsdienu Sahas Republikā (Jakutija) jau ilgu laiku piesaista paranormālo parādību pētnieku interesi visā pasaulē. Vietējā valodā to dēvē par Eloja Čjorkjočjujok jeb vienkārši par Nāves ieleju, jeb arī par “lidojošo šķīvīšu kapsētu”. Joprojām nav īsti skaidrs, vai tur patiešām var atrast kaut ko kaut kādā veidā saistītu ar citplanētiešiem, taču noslēpumainie objekti, kas pamazām grimst aizvien dziļāk mūžīgajā sasalumā, it kā nekur neesot pazuduši...

Iespējams, būtiskākais šeit ir tas, ka šī Nāves ieleja tajā pašā vietā eksistē praktiski jau neskaitāmas tūkstošgades: par to zināja un vēstīja ne tikai krievu pētnieki un paši jakuti, bet, izrādās, tostarp arī Dīringa–Jurjaha kultūras pārstāvji, kuri šajās vietās dzīvoja pirms... 10 tūkstošiem gadu. Un par to zināja arī bronzas liešanas mākslu apguvusī Imijahtas kultūra, kas tur apmetās pirms aptuveni divām tūkstošgadēm. Un galvenais jautājums ir šāds: kādā veidā tieši šī ieleja varētu būt saistīta ar lidojošajiem šķīvīšiem, un kāpēc to mēdz dēvēt par šo noslēpumaino lidaparātu kapsētu?

Sasaldētas un izkaltētas vienacainas būtnes

Mūsdienu Sahas Republikas Mirninas rajona upes Viļujas ielejā atrodas apvidus, kuru jakuti kopš neatminamiem laikiem iedēvējuši par Eloju Čjorkjočjujok jeb Nāves ieleju, jeb par lidojošo šķīvīšu kapsētu, pat vienkārši par jakutu katliem. Šai vietai tuvākais apdzīvotais punkts ir salīdzinoši nelielais pilsētciemats Aihala, kurā darbojas kalnrūpniecības kombināts, ir daži pārtikas veikali, kā arī skola, bērnudārzs, pasts un tostarp arī biljarda klubs – vārdu sakot, visnotaļ parasts kalnraču ciemats. Bet 160 kilometru attālumā no tā ir dīvainu un varbūt pat baisu noslēpumu apvīta vieta, turklāt visās kartēs iezīmēts, ka šī Viļujas upes ieleja ir ar paaugstinātu radioaktīvo fonu, un, prasmīgi meklējot, tur varot atrast daudz dažādu neparastu artefaktu, kas spēj pamatīgi pārsteigt gan vienkāršu tūristu, gan tostarp arī visrūdītākos un pieredzējušākos pētniekus.