Jaunākie pētījumi devuši iemeslu apgalvot, ka mūsu planēta varētu būt dzīvības donors galaktikai. 

Visā tās pastāvēšanas vēsturē uz Zemes nokritusi virkne kosmisko ķermeņu, ieskaitot komētas. Līdz ar to nav iemesla izslēgt iespēju, ka pirms vairākiem miljoniem gadu vismaz viena vai pat vairākas komētas nesušas sevī kādu noteiktu organisko savienojumu komplektu, un, pateicoties nokrišanai okeānā, šīs ķīmiskās vielas mijiedarbojušās ar ūdeni, kas, kā zināms, faktiski ir atslēga ceļā uz dzīvības rašanos.

Pamatā tā ir jau sen definētā panspermijas teorija, un atbilstoši tai ir tā: viens no otra pietiekami tuvu esoši debesu ķermeņi var savstarpēji apmainīties materiāliem un mikroorganismiem, kas kā neizbēgamas sekas notiek pēc asteroīdu un komētu nokrišanas uz Zemes. Turklāt šajās krišanās trieciena spēks var būt tik spēcīgs, ka kosmosā nokļūst atlūzas kopā ar visiem uz tām esošajiem Zemes mikroorganismiem. Panspermijas teorija balstīta zinātnieku pieņēmumā, ka atsevišķi mikroorganismi spēj izdzīvot, pārvietojoties kosmiskajā izplatījumā.