Tad nu pienākusi kārta Uguns un Gaisa stihijām. Mainoties gadalaikiem, Saule pieņemas savā spēkā un vasaras viducī sasniedz savu augstāko punktu. Lai palīdzētu Zemes mātes bērniem kukainīšiem paveikt savu apputeksnētāju darbu, talkā nāk arī Vēja māte, aizpūšot prom visu, kas noziedējis, attīrot telpu nākamajiem posmiem, kas nāks ar augļu briedināšanu. Viss Dabā rit savu gaitu, arī it kā nevajadzīgie aukstuma viļņi iekārtoti, lai dabā izdzīvotu stiprākais un vērtīgākais, kas gatavs ziemeļpuses apstākļiem. 

Arī pirtī šīs divas stihijas sadarbībā ar Pirts Gariņu nodrošina paliekošas transformācijas ķermenī, palīdz atbrīvoties jeb sadedzināt to, kas atbrīvots, kas pieķēries neaicināts vai savu darbu padarījis un nu jau vairs aizņem tikai enerģētisku vietu – kā sapuvis, sažuvis ābols koka zarā pavasarī.

Caur Uguni gan pirtī, gan dabā izpaužas vīrišķā enerģija.

Jau caur pirts kurināšanu notiek savienošanās ar Uguns enerģiju. Kurināt pirti – tas nozīmē atraisīt uguns enerģiju.

Arī tautasdziesmās pirts enerģija saistīta ar Uguns enerģijas izpausmi.