Sveces drūmajos vakaros gaisotni telpā dara priecīgāku un dzimšanas dienas tortē aicina jubilāru vēlēties ko jauku, bet, pavadot aizgājēju, apgaismo dvēseles gaitu augšup. Tās vēsta par gaismas ceļu baznīcas rituālos, un bez tām nav iedomājams arī neviens maģiskais pasākums. 

Sensenos un pat arī ne tik ļoti senos laikos gan pilīs un muižās, gan vienkāršu ļaužu mājās telpas tika apgaismotas no krāsnīm un kamīniem vai ar skalu vai lāpu gaismu. Vēlāk par gaismas avotiem kļuva sveces. Bet par to rašanās pirmsākumiem rodama atšķirīga informācija. Viena no versijām vēsta, ka sveces ļaudis pazinuši jau X gadsimtā pirms mūsu ēras. Taču tās bijušas pavisam citādas un diez vai dēvējamas par svecēm – dakts tika ievietota traukā, kas piepildīts ar īpašu degošu šķīdumu. Savukārt tādas sveces, kādas tās zinām mēs, radītas ne tik senā pagātnē.