Mēs dzīvojam brīnišķīgā laikā, kad ir iespēja apgūt dažādas zināšanas attālināti, dzīvojot meža ielokā, divu stundu braucienā no galvaspilsētas. Iesaistījos aizraujošā ceļojumā, kurā meklēju sevi, sievieti, kura ir mazlietiņ aizsnaudusies, lai atkal radītu. Mostamies, mīļās!

Sievietes liktenis ir bijis pietiekami sarežģīts visos laikos un visās kultūrās, un sievietes tēls šobrīd ļoti alkst pēc dziedināšanas. Tas mums nav nekas jauns, ka pasaule ļoti ilgu laiku ir bijusi vīrišķa – orientēta uz konkurenci un ārējiem sasniegumiem, taču mēs redzam, ka šobrīd universālā Sievišķā enerģija mostas un aicina sievietes pamazām apzināties savu patieso dabu. Sieviešu apļi, retrīti, semināri par dieviešu arhetipiem, mandalu dejas, Dao un tantriskās prakses – mums tiek dāvātas neskaitāmas iespējas modināt savu patieso dabu ar dažādām metodēm un pieredzēm.

Tā nu tas ir iekārtots, ka dvēsele atnāk vai nu sievietes, vai vīrieša ķermenī, lai pārstāvētu Universālo sievišķo enerģiju vai Universālo vīrišķo enerģiju. Ir sievietes ceļš un vīrieša ceļš.

Vīrietis atnāk pasaulē, lai atvērtu un realizētu savu  spēku, iepazītu to un iemācītos ar to rīkoties. Gandarījuma sajūta vīrieša dzīvē saistīta ar sava individuālā spēka un sociālā spēka sajūtas apzināšanos. Savukārt sieviete piedzimst, lai  nestu pasaulē mīlestības enerģiju, – tā ir mīlestība radot un darot, mīlestība, ko mēs veltām vīrietim, un mīlestība uz sevi pašu, savu dzimtu, savu dvēseli. Sieviete piepildījumu saņem no būšanas attiecībās – ar sevi, pasauli, vīrieti.

Sieviete veido attiecības ar visu dzīvo un nedzīvo – ar puķi uz palodzes, ar trauku kaudzi izlietnē, ar mākoni debesīs, ar kaimiņu kaķi un jūras viļņošanos, ar vecmāmiņas fotogrāfiju un kleitu skapī.